Ceturtdien, 17.jūlijā, Eiropas Parlaments (EP) Strasbūrā apstiprinājis jauno pastāvīgo delegāciju skaitu, lielumu un sastāvu.
Saskaņā ar ceturtdien, 3.jūlijā, Eiropas Parlamentā (EP) pieņemto sarakstu, no Latvijas ievēlētie deputāti darbosies kopumā astoņās komitejās.
Vislielāko vēlētāju atbalstu 24.maijā notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā guvusi premjeres Laimdotas Straujumas pārstāvētā politiskā partija "Vienotība", kuras "lokomotīve" šajās vēlēšanās bija ekspremjers Valdis Dombrovskis – par "Vienotību" nobalsojuši 46,19% vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti.
30.aprīlī Līvānos notika I Līvānu un Ilūkstes novada bibliotēku Grāmatu svētki. Līvānos Grāmatu svētki norisinājās pirmo reizi un tajos bija plaša un interesanta pasākumu programma dažādām iedzīvotāju vecuma un interešu grupām, ziņo Ilūkstes novada portāls.
Eiropas Parlamenta (EP) deputāti otrdien, 11.martā, atbalstījuši Latvijas pārstāvja Krišjāņa Kariņa virzīto likumu, kas paredz ierobežot naudas «atmazgāšanu» un ārzonu uzņēmumu darbību, atklājot to patiesos labuma guvējus.
Sandra Kalniete, Roberts Zīle un Krišjānis Kariņš ir tie politiķi, kuri ar savu līdzšinējo darbu Eiropas Parlamentā ir mācējuši visspilgtāk pierādīt piemērotību Latvijas interešu aizstāvībai.
Demisionējošās valdības aizsardzības ministra Arta Pabrika (V) virzīšana Ministru prezidenta amatam no "Vienotības" puses bija loģiska, jo viņš kā ministrs ir valdības apritē.
Demisionējušā premjera Valda Dombrovska pārstāvētās partijas "Vienotība" valde nolēmusi valdības vadītāja amatam pieteikt veselus trīs kandidātus – aizsardzības ministru Arti Pabriku, Eiropas Parlamenta deputātu Krišjāni Kariņu un Dombrovska padomnieku Intu Dālderi.
Eiropas Parlaments (EP) plenārsesijā apstiprinājis jaunu transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa noteikumu kopumu.
Kas padara eiro ieviešanu Latvijā par vienu no svarīgākajiem šābrīža politiskās elites uzdevumiem? Eiropas Parlamenta Tautas partijas (kristīgo demokrātu) grupas deputāti Sandra Kalniete, Inese Vaidere un Krišjānis Kariņš kā nozīmīgāko eiro ieviešanas argumentu min ģeopolitisko situāciju, kurā atrodas Latvija: ja mūsu valsts neseko Eiropai, tad tā seko Austrumu kaimiņam.
Tuvojoties brīdim, kad Eiropas Savienībai jāpasaka, cik liels būs tās budžets līdz 2020. gadam, dalībvalstis arvien niknāk cīnās katra par savu pīrāga daļu. Latvijai īpaši būtiskas ir divas pozīcijas: kohēzijas fondu finansējums, ko Eiropas Komisija (EK) grib pārdalīt par labu turīgajām valstīm, attiecīgi atņemot nabagajām. Un lauksaimniecības tiešmaksājumi, ko EK ierosina atstāt tāpat kā līdz šim – zemākajā līmenī savienībā.
Trešdien Latvija Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) pārstāvju vizītes Eiropas Parlamentā (EP) ietvaros notikušajās sarunās ar vadošajiem parlamentāriešiem Eiropas Savienības (ES) nākamā daudzgadu budžeta izstrādē tika saņemts atbalsts un izpratne Latvijas pozīcijai kohēzijas politikā nākamajam daudzgadu budžeta plānošanas periodam.
Jau ilgstoši vērojams Eiropas Savienības (ES) kopējās politikas virziens, ierobežot dažādu jomu monopolu darbību, veicinot konkurences veidošanos, kas patērētājiem ir daudz labvēlīgāka.
Eiropas Parlaments (EP) ar nozīmīgu balsu vairākumu atbalstīja deputāta Krišjāņa Kariņa (V) sagatavoto likumprojektu par ES informācijas apmaiņu ar starpvaldību nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešajām valstīm enerģētikas jomā, kas paredz lielāku atklātību un vienotu pieeju enerģētikas jautājumiem.
Ceturtdien Eiropas Parlamenta (EP) dienaskārtībā ir balsojums par likumprojektu par Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu nolīgumiem ar trešajām valstīm enerģētikas jomā, kas ir pirmais nozīmīgais solis virzībā uz vienotu Eiropas enerģētikas ārpolitiku.